Investoru vidū pēdējā laikā nerimst diskusijas par to, kas īsti notiek privātā kredīta tirgū. Vieni to uzskata par nelielu vētru ūdens glāzē, bet citi saredz pazīmes, kas varētu liecināt par jaunas finanšu krīzes sākumu. Patiesība varētu būt kaut kur pa vidu, un viss ir atkarīgs no tā, cik tālu nākotnē mēs skatāmies.
Šī joma, kas ilgstoši darbojās klusi un nemanāmi, pēdējos gados piedzīvoja milzu popularitāti. Uzņēmumi te meklēja ātru naudu, bet investori – augstāku peļņu nekā parastajās bankās. Tomēr kopš pagājušā gada vidus gaisā jūtams saspīlējums, un signāli par iespējamām nepatikšanām kļūst arvien skaļāki.
Kāpēc investori sāk uztraukties
Šogad ir strauji pieaudzis to investoru skaits, kuri vēlas atgūt savu naudu no īpašiem privātā kredīta fondiem. Šos fondus profesionāļu vidū sauc par BDC jeb biznesa attīstības uzņēmumiem. Galvenie iemesli šādai rīcībai ir vairāki: pieaugošā konkurence, peļņas rādītāju kritums un pēkšņas bailes no mākslīgā intelekta ietekmes uz tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši šos aizdevumus.
Piemēram, uzņēmums “Blue Owl Capital” nesen ziņoja par vēsturiski lielu pieprasījumu pēc naudas izņemšanas. Situācija ir tiktāl saasinājusies, ka fonds bija spiests ierobežot līdzekļu izmaksu. Līdzīgus mērus pieņēmuši arī tādi milži kā “Blackstone”, “Apollo Global” un pat lielu banku, piemēram, “Goldman Sachs” un “J.P. Morgan” privātā kredīta nodaļas.
Lielākā daļa tirgus dalībnieku mierina, ka šī ir tikai parasta “pārkārtošanās”, nevis liela krīze. Tomēr skaitļi rāda ko citu – fondu izdevumi par aizņēmumiem aug, bet peļņa no izsniegtajiem kredītiem sāk sarukt. Eksperti norāda, ka zaudējumi šādā biznesā ir neizbēgami, jo neviens neaizdod naudu ar augstiem procentiem bez nopietna riska.
Iepazīstiet lauku balodi – lielāko un izplatītāko baložu sugu Latvijā
Mākslīgais intelekts kā negaidīts drauds
Privātā kreditēšana kļuva par nopietnu spēlētāju pēc 2008. gada krīzes. Tā kļuva par ērtu alternatīvu bankām, jo piedāvāja vienkāršākus nosacījumus vidēja izmēra uzņēmumiem. Šobrīd šie fondi pārvalda milzīgus līdzekļus – kopējais tirgus apjoms tiek lēsts ap 3,5 triljoniem dolāru. Tas ir pietiekami daudz, lai jebkura nestabilitāte ietekmētu visus finanšu tirgus.
Šogad daudzu publiski sarakstā esošo kredīta fondu akciju cenas ir piedzīvojušas smagu kritumu. Daži investīciju pārvaldnieki Londonā jau ir sākuši samazināt savus ieguldījumus šajā nozarē. Viens no galvenajiem bažu iemesliem ir mākslīgā intelekta straujā attīstība. Tiek lēsts, ka aptuveni ceturtā daļa vai pat vairāk no šiem kredītu portfeļiem ir pakļauti riskam, ka mākslīgais intelekts varētu pilnībā izmainīt vai pat iznīcināt attiecīgos biznesa modeļus.
Finanšu speciālisti situāciju salīdzina ar aizvērtu kasti, kurā atrodas 100 uzņēmumi. Visi zina, ka daži no tiem vairs nav dzīvotspējīgi, bet, kamēr kaste nav atvērta, tie visi skaitās “dzīvi”. Problēmu atklāšana ir tikai sākumposmā, un mēs nezinām, kas notiks pēc dažiem mēnešiem.
Kas notiek ar apdrošināšanas sabiedrībām
Lai gan banku aizdevumi šiem kredītu fondiem nav kritiski lieli, lielākās bažas rada ASV dzīvības apdrošinātāji. Pēdējās desmitgades laikā apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumi privātajā kredītā ir vairāk nekā dubultojušies.
ASV apdrošinātājiem šie ieguldījumi veido aptuveni 35% no kopējā portfeļa, bet Lielbritānijā – ap ceturto daļu. Vēl satraucošāks ir fakts, ka apdrošinātāji, kas ir saistīti ar privātā kapitāla firmām, pārvalda aptuveni triljonu dolāru vērtus aktīvus. Ja šajā jomā radīsies lieli zaudējumi, tiešā veidā cietīs parastie iedzīvotāji – pensiju fondu dalībnieki un cilvēki, kas iegādājušies dzīvības apdrošināšanas polises vai uzkrājumu produktus.
Daudzi mēģina salīdzināt šo situāciju ar 2008. gada hipotekāro kredītu krīzi, taču šoreiz mehānisms ir pavisam cits. Toreiz krīze sākās bankās un bija saistīta ar mājokļu tirgu. Šoreiz viss notiek caur apdrošināšanas kompānijām, kur aktīvu vērtība netiek regulāri pārrēķināta pēc tirgus cenām.
Tas nozīmē, ka problēmas ir grūtāk pamanīt reālajā laikā. Ja 2008. gadā krīze bija strauja un pamanāma, tad tagad mēs varētu piedzīvot lēnu un mokošu stabilitātes eroziju, ko ir daudz grūtāk apturēt. Regulatori parasti gatavojas iepriekšējai krīzei, bet šī var izrādīties pavisam cita veida problēma, kurai nav ierastu risinājumu. Tirgus šobrīd atrodas gaidīšanas režīmā, mēģinot saprast, cik izturīgi būs šie “klusie” aizdevumi ilgtermiņā.
